Par terminoloģiju: Trimda, diaspora, klaids

Skaidrs, ka uz Latviešu disaporu var raudzīties dažādi. Nedomāju, ka I.Ķeniņa kungs bija domājis plaši pazīstamo terminu "klaida latvieši" kā atvasinātu no vārda "klaidonis", bet gan no termina "izkliedēts", kas visumā samērā precīzi raksturo ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus. Lai vai cik ļoti gribētos, par Latviešu Trimdu, šobrīd šo tautiešu kategoriju īsti dēvēt nevar, jo Trimda ir brīvprātīga (protams, dažādu politiska rakstura motīvu un iemeslu radīta) cilvēka dzīvošana ārpus savas valsts. Piespiedu kārtā šādu pat dzīvi ārpus savas valsts sauc par izsūtījumu. šo pašu parādību, ja tā saistāma vairāk ar nepolitiskas dabas cēloņiem (ekonomisku vai sadzīvisku izvēli) visbiežāk sauc par emigrāciju. Vēsturiski izveidojusies situācija, kas radīja latviešu Trimdu ir mainījusies. Esība Trimdā ir sava veida protests pret politisko iekārtu, kas liek pamest savu valsti. Bet šī iekārta ir mainījusies un es neticu, ka kaut viens no "Trimdas" latviešiem ar savu atrašanos "Trimdā" gribētu protestēt pret politisko iekārtu Latvijā. Protams, Trimda ir ne tikai olitisks protests, bet tā ir arī indivīda drošības pašnodrošināšana pametot teritoriju, kura viņš tiek apdraudēts. Jebkurā gadījumā pēc 1991.g. šādu apstākļu vairs neeksistē. Līdz ar to arī par "Trimdu "kā tādu īsti runāt nevar.
Protams, šis jautājums ir plaši diskutēts, tomēr šķiet, ka atrast precīzu un visus apmierinošu apzīmējumu latviešu diasporai nebūs nemaz tik viegli.
Bēgļi- termins lietojams tikai kara un īsā pēckara posmā,
Trimda- pēc definīcijas vairs īsti nevar tikt uzskatīta kā tāda, jo nav šķēršļu, lai dzīvotu Latvijā
Emigrācija- aizvaino lielu daļu ārzemēs dzīvojošo latviešu, jo liek noskārst nevēlēšanās atgriezties dzimtenēekonomisko pamatojumu,
Diaspora- arīdzan aizvaino ārzemēs dzīvojošos latviešus, jo neparāda īpašos apstākļus, kuros viņi nokļuvuši mītņu zemēs, tomēr, manuprat, samērā korekts apzīmēums, kas ietver visus ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus
Klaids- mēģinājums radīt jaunu, latviskas cilmes terminu, tomēr, ne sevišķi veiksmīgs.

Nedomāju, ka ir vērts censties atrast kādu jaunvārdu ārzemēs dzīvojošo latviešu apzīmēšanai, drīzāk gan Latvijā, gan ārpus tās ir jāsaprot un savā ziņā jāvienojas, par šīs parādības nosaukumu. "Trimda", pat ja šo terminu turpina lietot attiecībā uz "trimdiniekiem", lai vai cik skumji tas nebūtu, bet salīdzinoši pārskatāmā nākotnē izbeigsies dabisko demogrāfisko norišu dēļ. Skaidrs, ak nevar par Trimdu uzskatīt visus, kas devušies ārpus Latvijas arī pēc neatkarības atjaunošanas labākas dzīves meklējumos, kā arī tos, aks dzimuši ārzemēs un daļa no kuriem un jāsaka liela daļa pat tā īsti neidentificējas kā latvieši. Nepretendēšu uz godu atrisināt šo problēmu, bet aicināšu neradīt neesošus šķēršļus savā komunikācijā. Mēs visi esam par latvisku Latviju un par latviskiem latviešiem. Atšķirība ir tā, ka nav tā skaidri definēts, kas ir latvisks.

Nemaz nesākšu pieminēt ārzemju latviešu snobismu, kas, paldies dievam, pēdējos gados ievērojami samazinājies, attiecībā pret latviešiem Latvijā, gan valodas un identitātes ziņā, gan kūltūru un mentalitāti kā tādu. Nekad nepiekritīšu, ka Endzelīniskā latviešu valoda, kuru lieto daži tūkstoši ārzemēs dzīvojošo latviešu ir pareizāka latviešu valoda, nekā valoda, kurā runā Latvijā lielākā nācijas daļa. Valoda tāpat kā kūltūra vienmēr attīstās, tāpat arī mūsu izpratnei un garam ir jāatīstās.
Nedalīsiemies pareizajos un pareizākajos latviešos- viena saujiņa vien esam plašajā pasaules nāciju katlā.
Nacionālisms ir pozitīvs virzītājspēks, bet arī to var novest līdz absurdam, vēsturē tas ir pierādījies. Tāpat tā noliegšan arīdzan viegli var novest līdz absurdam. Skaidrs, ka arī nacionālisms kā parādība ir attīstīejies gan no 19.gs. nacionālisma, gan 20.gs. 30.gadu nacionālisma, gan no 20.gs. lielākās traģēdijas absurdiem.