9.maijs Latvijā ir svētki!

Ir lietas, ko Latvijā svin un ir lietas, ko atzīmē un piemin.
un tas ir pašsaprotami, ka Latvijā svinēs un atzīmēs tikai to, kas svarīgs ir Latvijas iedzīvotājiem, nevis teiksim Zimbabvē, Kolumbijā vai Krievijā. Arī Eiropā visās valstīs ir atšķirīgs svinamo dienu kalendārs, kaut gan daži no notikumiem Eiropas ģeopolitiskajā telpā ir bijuši kopīgi un arī pieminēti tiek svinēti kopīgi.

Otrā pasaules kara beigas Eiropā viennozīmīgi ir viens no Eiropas kopīgās vēstures pagrieziena punktiem, ko Latvijā arī atzīmē tāpat kā visā pārējā Eiropā 8.maijā. To, ka Taivānā, abās Korejās, Indonēzijā, Krievijā un vēl virknē citās valstīs šo notikumu svin citā datumā- tā ir viņu iekšējā lieta, jo arī karš faktiski beidzās katrā valstī citā laikā. Faktiski, Latvijā tas turpinājās vēl līdz pat 1956.gadam, bet tā kā oficiāli nav fiksēta bruņotās partizānu pretošanās beigas un diemžēl šī pretošanās valstiski tiek par maz uzsvērta, tad kara beigas mēs atzīmējam kopā ar visu pārējo demokrātisko Eiropu- 8.maijā. Lai šodien godināti visi Otrā pasaules kara upuri, gan nacistiskās Vācijas, gan komunistiskās PSRS nāves nometnēs nomērdētie un frontē ne no ienaidnieka lodes, bet no šāviena mugurā vai pakausī kritušie. Protams, arī visi varonīgie karavīri, visi, ko nāvē iedzina ģeneralitātes apmātība un cilvēka dzīvības nicināšana. Karš turpinājās arī pēc 8.maija- un upuri Klusā okeāna kara teātrī bija pat vēl dramatiskāki kā Eiropā. 8.maijs- Eiropas sēru diena, kad sēro par kritušajiem karā pret totalitārismu, diena, kad tiek atzīmēta uzvara pār nacismu, bet tā nav svinama diena, jo cena, kas bija jāsamaksā par šo uzvaru liedz dzert no Uzvaras kausa.

Savukārt 9.maijs Eiropā ir svētki. Tā ir Eiropas atdzimšanas diena, diena, kad Eiropa speŗa plašus soļus pretim kopīgai nākotnei, pretī kopīgai šodienai, kas 60 gadus atpakaļ vēl bija zinātniskās fantastikas laiks. Arī latvija beidzot ir pievienojusies civilizētajai Eiropai un šo dienu godam atzīmē. Eiropa, kas vienojās uz demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma un līdztiesības pamatiem ir Eiropa, kas ļāva pienākt laikam, kad Latvija izrāvās no PSRS totalitārajiem žņaugiem. Tādēļ mums ir jāsvin Eiropas dzimšanas diena, jo nebūtu tās- vēl šodien mēs pūtu sociālisma lēģeros.

Es no sirds gribu rīt redzēt daudz, daudz zili zvaigžņotos karogus pilsētā.
Mēs esam Eiropieši!
Un Eiropas identitāte balstās uz pozitīvām vērtībām; brālība, taisnīgums, vienlīdzība. Nevis uz negatīvām pagātnes ainām uz kā balstās totalitārā smadzeņu skalošanas mašinērija- kara, nāves, bailēm un naida un ko Latvijā simbolizē melni oranžās uzvaras medaļas lentes, kas Latvijā atnesa garus 50 apspiešanas gadus, nevis uzvaru un atbrīvošanos.

Vēl jo vairāk.
Šī diena Latvijā ir Mātes diena. Svētki katrai ģimenei, svētki visām māmiņām, visām sievietēm. Sirsnīgi, klusi un intīmi svētki ikkatram. Sveiksim māmiņas Mātes dienā, sveiksim Latviju un Eiropu Eiropas dienā!

jaunieši, politika, problēmas, JRD

Personīgi uzskatu, ka GALVENĀ Jauniešu problēma ir to izolēšana no politikas, atstumšana no lēmumu pieņemšanas mehānismiem, kā rezultātā ir vērojams katastrofāls politiski un pilsoniski neieinteresēto jauniešu skaits. Jaunieši sastāda lielāko iedzīvotāju kategoriju, kas boikotē vēlēšanas, jo politiķu un partiju biedru (protams, ne visu) attieksme pret jauniešiem ir asa un nemotivē tos iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tādā garā turpinot pēc gadiem politiku Latvijā varēs noteikt visi tikai ne Latvijas pilsoņi, jo pilsoniskās vērtības būs zaudētas uz neatgriešanos. Uzskatu, ka JRD projekts var vismaz uzsākt šīs problēmas risināšanu. Ja tādēļ ir jārunā par sēdēšanu zālē, basketbola grozu pielikšanu, izglītības sistēmas brāķiem vai nepārejošu (post)padomiskas domāšanas sindromu, es to darīšu.