Lopu kaušanas anatomija

Lopu kaušanas anatomija

Tradicionāli dzīvnieks ar trulu priekšmetu tiek apdullināts (nevests bezsamaņā), līdz ar to nejūt ķirurģisku iejaukšanos tā asinsrites sistēmā. tāpat viņš nejūt asins zaudējuma izraisīto organisma disfunkciju, kā arī neapzinās, ka ar viņu notiek kaut kas nelāgs. Tie kas bijuši bezsamaņā saprot, par ko ir runa. tāpat tradicionāli dzīvniekam tiek pārgriezta rīkle, līdz ar to nāve iestājas strauji, jo asinis izplūst pa galvenajām artērijām. Tāpat tradicionālajā kaušanas metodē dzīvnieka nervu paralīze veicina viņa dzīvībai svarīgo orgānu disfunkciju, kas veicina nāves iestāšanos, papildus asins zaudēšanai.

Košera metodē dzīvniekam to neapdullinot tiek veikts viens dūriens. Tātad- dzīvnieks atrodas pie pilnas apziņas. Viņa nervu sistēma nav paralizēta un viņa centrālā nervu sistēma formulē sāpju izjūtu, kad viņa audi tiek bojāti. Sāpju izjūta formulējas galvas smadzenēs, kur saplūst perifērās nervu sistēmas vadīti impulsi.

Vistām, kas skraida pa pagalmu bez galvas vairs nav šādu galvas smadzeņu, līdz ar to sāpju izjūta viņām neformulējas. Tāpat viņām esot bezapziņas stāvoklī (apziņa atkal ir galvas smadzeņu funkcija) tās nesaprot, kas ar tām ir noticis. Turklāt putniem perifērā nervu sistēma ir vairāk nodalīta no centrālās, nekā dzīvniekiem, līdz ar to tie arī var ilgāk pavadīt šādā bezgalvas stāvoklī.

Savukārt, runājot par cūkām, kas ar dunci mugurā ieskrien mežā- tur galvenais faktors ir tas, ka kāvējs ir īblis*, kas nevar trāpīt sirdī. Tā kā cūkas ir daudz grūtāk apdullināt, arī to reizēm ībļi neizdara kā nākas, līdz ar to kaušanas laikā lopiņš atjēdzas no bezsamaņas un loģiski reaģē uz ībļa centieniem to nomušīt. ir bijuši arī gadījumi- patoloģijas, kad cūkai ir divas sirdis, līdz ar to, kaujot tiek bojāta viena, bet otra kādu laiku turpina darboties. tad ja lopiņš atjēdzas- kaušana pārvēršas par košer cienīgu murgu, jo cūka mirst pie pilnas sajēgas lēnām noasiņojot. Protams, kāvējs, kas laicīgi to pamana lopiņu no jauna apdullina un pabeidz savu darbu.

Runājot par Eiropeiskajām vērtībām- pat bendes centās darboties humāni un nepalielināt upura fiziskās ciešanas. Skotijas karalienes Mērijas nāve iestājās tikai pēc otrā bendes cirvja cirtiena kas bija šoks visiem klātesošajiem. Galu galā tāpēc arī izgudroja giljotīnu- lai upura dzīve tiktu pārtraukta ātri un nesāpīgi.

Katrs varam iedomāties esam šo dzīvnieku vietā, jo cilvēka anatomija nemaz ne tik ļoti atšķiras no pārējo dzīvnieku anatomijas. Tikpat labi varētu būt jautājums par eitanāziju- vai humānāk to darīt cilvēkam esot bezsamaņa un aizgriezt fizioloģiskā šķīduma padevi, vai arī izmest viņu pa slimnīcas logu un tad ietriekt lielu dunci sirdī, kamēr pieturētu viņu aiz matiem un skaitītu tēvreizi.- rezultāts jau no tā nemainītos....

Secinājumi: pat bendes bija humānāki par mūsu amorālo un pērkamo deputātu vairākumu.

* nepraša, muļķis, kurš sevi nepamatoti uzskata par sava amata lietpratēju