politmenedžments ar prezidenta "odziņu"

Politiķu publiskie aicinājumi stāties partijās, manuprāt, vērtējami kā partiju publicitātes celšanas centieni. Skaidrs, ja S.Āboltiņa aicina: "jaunieši- stājieties partijās!" visiem kļūst "skaidrs", ka jāstājas tieši S.Āboltiņas partijā. Šādu pat shēmu savas partijas biedru skaita palielināšanai izmanto arī daudzas citas partijas.
Cilvēku pieplūdums partijam šobrīd ir nepieciešams, no jauna samērojot to ietekmi. Ārpus vēlēšanu laika tas ir visobjektīvākais partijas politikas atbalstītāju skaita rādītājs un šobrīd ir nepieciešams gan varas partijām, gan opozīcijai. Cilvēki, kas iestāsies partijās kā hipnozei sekojot šādiem aicinājumiem, nekad nebūs lēmēji un darītāji.
Visumā šadu populistisku paņēmien izmantošana, radot vīziju, ka katram ir iespēja ietekmēt lietas, arī caur lielajām partijām atgādina A.Kašpirovska metožu izmantošanu medicīnā. Lēmums iestāties partijā parasti briest ilgi un pārdomāti.
Personīgi es neatbalstu arī prezidenta iesaistīšanos partiju politikas menedžmentā. Pats šim aicinājumam nesekošu.
Varas partiju un politiķu rīcība ir novedusi Latviju tur, kur tā šobrīd atrodas, un politiķu centieni no jauna leģitimizēt savu politiku šādā veidā lielāku sabiedrības atbalstu neradīs.
Kaut gan normālos apstākļos cilvēku interese par politiku un iesaistīšanos partijās ir neatņemama pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļa un visumā ir pozitīva parādība, Latvijā sabiedrības, sevišķi jauniešu, politiskās ilgstoša intereses nomākšana ir radījusi arī kadru krīzi partiju iekšienē, kas tuvā laikā var rezultēties, ka pat lielākajām partijām būtu grūtības nokomplektēt kvalificētu un "tīru" deputātu kandidātu sarakstus.