Jauna platforma- jauna rotaļa: par blogiem un blogošanu

Kopš blogi ir kļuvuši par masveida histēriju un draud samērā īsā laikā no informācijas aprites telpas izēst tradicionālos medijus, seviški drukātos, dažādās blogu platformas kļuvušas par atslēgām visdažādākajām auditorijām.

Blogs kļuvis arī par izredzēto statusa apliecinājumu vietnēs, kur boli tiek diferencēti. Piemēram www.diena.lv, kur atsevišķa platforma ir ” speciālistiem” un atsevišķa- ” tautas balsiji”, kaut gan ne viena ne otra līdz galamneatbilst nosaukumam. Arī www.delfi.lv un daudzi citi lielākie ziņu portāli, kas arī nu jau piedāvā blogošanas iespēju savās vietnēs piedāvā pārsvarā diferencētu dalījumu blogotāju starpā. Šī parādība ne tikai kropļo blogošanas ideju, padarot blogu nevis par mēdiju, kas pēc savas būtības ir neatkarīgs, bet par uzrunas formu. Savā laikā presē bija populāri ” viedoķļi”, “redakcijas slejas” un citi žurnālistikāintegrāti izpausmes veidi. Šobrīd par tādu vismaz Latvijā mēģina padarīt blogu, pakļaujot to ikkatra mēdija politikai. Citas platformas piedāvā dažādas kategorijas blogus, citas piedāvā tikai vienas- ” Tautas” klases, vai ekspertu viedokļus- kas arī gluži klasisks blogs laikam nebūs. “Tautas balss” klasē, saprotams cenzūra netik praktizēta, lai vietnei piesaistītu auditoriju, ar vārda brīvības imitāciju, tomēr, lai nokļūtu galvenajā lapā redzamajā “blogu (pro)”, jeb “versijas” kategorijā jau ir jāatbilst noteiktiem redakcijai pieņemamiem kritērijiem.

Turklāt kā seņes pēc lietus saauguši arī visu sevis cienošo tradicionālo mēdiju blogi, twitter konti, draugiem.lv/facebook.com lapas un citādi brīnumi, ar kuru palīdzību tradicionālā, konservatīvā un iesīkstējuī žurnālistika cenšas paildzināt savu eksistenci, nevis mācīties un mainīties līdzi laikmetam. Atsevišķi laikraksti pat pārpublicē to platformās izvietotos komentārus. Es gan īsti neesmu pārliecināts kā tas saskan ar autortiesībām…

Katra jauna blogu vietne ir arī jauna auditorija un jauns mēdijs. Skaidrs, ka vieni cilvēki lasa Dienu, citi- Delfu, Tvnet vai Vesti. Turklāt vienas un tās pašas platformas latviešu un krievu versijas manāmi mēdz atšķirties, tāpat kā atšķiras auditorijas, kas pamatā saziņā izmanto vienu vai otru valodu. Tikpat skaidrs, ka blogi konkrētā platformā lielākoties nonāk tieši šīs platformas lietotāju uzmanībā. Informācijas kustību starp dažādām platformām kaut cik necik nodrošina sociālie tīkli kā Twitters, Draugiem.lv, par maksu arī One.lv, kuros ir iespēja informēt par savām aktivitātēm citās platformās, bet kas paši vēl nav kļuvuši par lielām blogu platformām. kaut gan starpība starp publisko dienasgrāmatu un blogu ir vēl ļoti diskutabla, turklāt ļoti bieži arī pārprasta.